Glicīns
Kas ir glicīns, no kurienes tas nāk, cik daudz tā ir uztura bagātinātājos un kāpēc pulverim ir salda garša.
Šai vielai Eiropas Savienībā nav atļautas veselīguma norādes. Tāpēc mēs aprakstām, kas tā ir un kā to lieto, bet neapgalvojam, ko tā dara organismā.
Kas tas ir
Glicīns ir aminoskābe ar visvienkāršāko uzbūvi. Organisms to sintezē pats, un ar pārtiku to uzņem ar jebkurām olbaltumvielām; īpaši bagāts ar to ir kolagēns un želatīns. Nosaukums cēlies no grieķu vārda glykys – salds: tīram glicīnam ir saldena garša.
Eiropas Savienībā nav atļautas nekādas norādes par glicīna iedarbību, tāpēc mēs nerakstām par miegu vai nervu sistēmu, bet aprakstām vielu un produktus.
Kā lasīt marķējumu
Glicīnu pārdod pulvera veidā (porcijas no 3 g un vairāk) un 500–1000 mg kapsulās. Glicīns parādās arī minerālvielu formu nosaukumos: magnija, cinka vai dzelzs bisglicināts ir ar glicīnu saistīta minerālviela. Šādos produktos glicīns ir savienojuma daļa, nevis atsevišķa deva.
Kā to lieto
Pulveri izšķīdina ūdenī vai izmanto dzērienos daļēji cukura vietā; kapsulas lieto, kā norādīts uz iepakojuma. Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, kā arī cilvēkiem, kuri lieto klozapīnu vai citas psihiatriskās zāles, vispirms jākonsultējas ar ārstu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc glicīns ir salds?
Tā ir pašas molekulas īpašība; arī aminoskābes nosaukums ir cēlies no grieķu vārda, kas nozīmē „salds“.
Vai magnija bisglicināts ir glicīns?
Tas ir ar glicīnu saistīts magnijs. Magnija daudzums ir norādīts atsevišķi; glicīns ir savienojuma daļa.
Pulveris vai kapsulas?
Vairāku gramu devām izdevīgāks ir pulveris; mazām devām ērtākas ir kapsulas.
Citas aminoskābes veikalā



